Sutra 21.10

tatra puruṣābhyāso nāratniprādeśānāṃ saṅkhyāsaṃyogāt saṅkhyāsaṃyogāt || ĀpŚus_21.10 ||

samāptaḥ śulbapraśnaḥ

tatra puruṣābhyāsaḥ nāratniprādeśānāṃ / kutaḥ? saṃkhyāsaṃyogāt -- ekaviṃśa iti / na saptavidha ityatrāpi saṃkhyā vidhīyate / vākyāntareṇa tatra aratniprādeśā niviśante / na tatra saptasaṃkhyāyāṃ niviśante / tasmātsaṃkhyāsaṃyogāt puruṣābhyāsa eva nāratniprādeśānām / tatra śloko bhavati ----

trividhena naraṃ proktaṃ tristāvati vibhāva (soḥ)sau /
eka (viṃśe) vidhe tatau nyūnaṃ tilānāṃ caiva sapta (bhiḥ)tiḥ //

dviruktirmaṅgalārthā /

ityāpastambasūtravivaraṇe kapardisvāmibhāṣye

śulbākhyapraśne ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ

karavindīyā vyākhyā

a(ya)tho -- khyātam

śyenacitamiti vihitaṃ yatprakāraṃ yāvaccāsyāmnānasārūpyaṃ mānavihitaṃ śyenasārūpyaṃ tatsarvaṃ vyākhyātam /
tatra vakrapakṣādiguṇairāmnātena yacchayenasya sārūpyamuktaṃ; śyenāgagnerardhadaśamā aratnaya ityādinā cayanaprakāra uktaḥ, tena uktau kaṅkālajau syātāmityarthaḥ //

trisyā -- ṣāt

āśvamedhikāgnestristāvavidhau sāratniprādeśābhyāsaḥ na puruṣamātrasya; viśeṣābhāvāt /
aviśeṣeṇa prākṛtāgnijñatraiguṇyavidhānādityarthaḥ //

dīrgha ---- ktaḥ

dīrghacaturaśrāṇāṃ samāsa ityuktam /
evaṃ dve dīrghacaturaśre samasyete; tannimitto nirhrāso vivṛddhirveti /
yāvadicchan dīrghacaturaśrāṇi samasyoditi /
tena tristāve'gnau prathamaviharaṇena samāsa uktaḥ //

eka -- gāt

aśvamedhe ekaviṃśāgniśrutau puruṣāṇāmevābhyāsaḥ nāratniprādeśānām / "saptavidho vāva prākṛto'gniriti' saptasaṃkhyā pṛthaksaṃniveśanī / samānajātīyeṣu puruṣeṣveva saṃyuktaḥ nāratnayādiṣu / aratniprādeśāstvaratninā dakṣiṇata iti vākyena svarūpamātreṇa vihitā nārdhasaṃkhyayā / ataḥ prakṛtau puruṣāṇāmeva saṃkhyā saṃyogādaśvamedhe'pyekaviṃśāgnau puruṣāṇāmeva saṃkhyāsaṃyogo yukta iti aratniprādeśāstvanabhyastā bhaveyuḥ /

puruṣābyāsādanantaramaratninā dakṣiṇata iti kuryādityarthaḥ /
etaduktaṃ bhavati -- tristāve ekaviṃśaprastāradvayavidhestristāva ekaviṃśa evāgniḥ brāhnaṇadarśanāt /
dvādaśa daśa vā syāt /
dviruktiḥ prasnaparisamāptidyotanārthā //

iti śrīkaravindasvāmikṛtāyāṃ śulbapradīpikāyāṃ ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ

sundararājīyā vyākhyā

nanu siraso'bhāve śyenākṛterapūrvatvāt śyenacitaṃ cinvīteti vidhivākyenaiva virodhaprasaṅgaḥ; tatrāha ------

a(ya)tho -- khyātam

yadetacchayenacitaṃ cinvītoti; yattena yāvadāmānātam vakrapakṣo vyastapucchaḥ iti vihitasārūpyamuktaṃ; anyathā pakṣapucchavikāravidherānarthakyaprasaṅgāditi bhāvaḥ / asmin pakṣe iṣṭakānāṃ karaṇāni dvipūruṣayā rajjvā pakṣasaṃnamane puruṣasya caturthāyāmaṃ pañcamavyāsaṃ yathāyoganataṃ tat prathamaṃ; tasyakaisarṇo'ṣṭādaśāṅgulaḥ sapādaikapañcadaśāṅgulo'nyaḥ / dve dve pūrvavatsaṃhite tat dvitīyam / prathama pañcame karaṇe saṃhite tṛtīyam; caturthapañcamaṣaṣṭhāni pūrvaśyenacidvadeva / pucche yāḥ ṣaṣṭhīcaturthyaḥ upadheyāstāsāmanye karaṇe / tatra caturthyāṃ pārśve pūrvavadeva ekā tiryaṅbānī trayastriṃśadaṅgulā anyā sārdhacatuśvatvāriṃśadaṅgulā ṣaṣṭhayāstu pañcadaśamekaṃ phalakaṃ / trayastriṃśadaṅgulaṃ dvitīyaṃ ṣaṭtriṃśakaṃ sāṣṭatilaṃ tṛtīyam / saptamasya tiryaṅbhānyāvaratnimātrau / pārśvena (nava) viṃśatyaṅgule / karṇaśvaikaḥ / (anyaḥ karṇaḥ pañcacatvāriṃśadaṅgulaḥ ekādaśatilonaḥ / aṣṭaprasya navaviṃśake pārśve / dvādaśikāṣaṭtriṃśike tiraśvayau śiraso'bhāvānnavamaṃ karaṇaṃ na bhavati / aratniprādeśābhāve puccheṣṭakāḥ pūrvaśyenavadeva) / pakṣasthānāñca tadanuguṇaṃ namanam / upadhāne ca pakṣayoḥ prathamā aśītirudīcyaḥ pucchaṃ pūrvaśyenavadeva / pucchāpyayasthacaturthyoraṣṭādaśāṅgulam / pucche pūrvaśyenavadeva / pucche pañcadaśāṅgulamātmani / ātmanyudīcyo nava rītayaḥ / udīcībhiriṣṭakābhiḥ / tāsāṃ madhyamāḥ sapta / aṣṭābhiḥ caturthībhiḥ caturtharītyāṃ dakṣiṇarītau tataḥ ṣaṣṭayaścatasraḥ dve caturthyau / evameva ṣaṣṭhī rītiḥ / śroṇyaṃseṣu catasraścatasraḥ ṣaṣṭhayaḥ / śeṣe ṣaṭ pañcamyaḥ / eṣa dviśataḥ prastāraḥ / (tatrāśiraskasya śyenacitaḥ pakṣayoḥ prathameṣṭakā udīcyo rītayaḥ / triṃśattriṃśat / pucche tu pūrvavat / ātmanyudīcyo rītyo nava syuḥ / tatrādyarītigā ādyāsvatasraḥ ṣaṣṭhayṛḥ syureva / evamantyā piṣṭakāḥ / dakṣiṇottarata ekaikā pañcamīṣṭakā / pucchāpyayasthe tanmadhye ukte / evaṃ daśeṣṭakāḥ antyā api rītaya evaṃ syuḥ / pañcamyaḥ madhyato'dhike / turayirītyāṃ caturthyau / dve catasraḥ ṣaṣṭhikāḥ / tataścaturthyau pūrvavat ṣaṣṭhayaḥ / catuthyau dve doṣṭakāḥ? evaṃ śeṣamagniṃ caturthībhiḥ pūrayet / evaṃ navatirātmasthāḥ prāstāre dviśateṣṭakāḥ) / aparasmiṃścatasraścatasraḥ nirnāmayordvitīyāḥ / apyayayoś ca tṛtīyāḥ / pakṣayoḥ śeṣe ṣaṭpañcāśat prathamāḥ prācyaḥ pucche pūrvavat / saptamyo'ṣṭamyaś ca ātmani nava rītyaḥ / prācyaḥ prācībhiriṣṭakābhiḥ / tatra pakṣāpyayasthānāṃ paścātpurastācca pañcapañcamyaḥ ṣaṭca ṣaṣṭhayaḥ / tā dakṣiṇottararītimadhye (saptarītyaḥ pūrvaprastāravat / dvitīyaṣaṣṭhayo (dvitīyāṣṭamyo) rītyormadhye) ṣoḍaśaṣoḍaśa ṣaṣṭhayaḥ / (tā dakṣiṇottare rītimadhye pūrvaprastāravat / dvitīyāṣṭamyo rītyormadhyeṣoḍaśaṣoḍaśa ṣaṣṭhayaḥ / evaṃ dviśataḥ prastāraḥ / tatrāparasmin prastāre pakṣe dvitīyāḥ / pakṣamadhyataḥ dvitīyāḥ / apyaye śeṣe prathamāḥ /

evamuttarapakṣe prācyaḥ /
imāḥ sarvā dvisaptatiḥ /
athātmani prācyo nava rītyasyuḥ /
ādyāyāṃ pañcamīdvitīyam //

ādityapakṣāpyayagā dve ṣaṣṭhayau pañcamī tathā /
pañcamyekāntyarītyāto dve ṣaṣṭhayāvapyayaḥ puraḥ //

ṣaṣṭayāvekā pañcamī syāddvitīyasyāmathāvalau /
madhye ṣoḍaśa ṣaṣṭhayaḥ syurevamaṣṭamarītigāḥ //

caturthaṣaṣṭharītyau tu prathamottaravattathā /
ātmaśeṣaṃ caturthībhiḥ ...... pucchagocarāḥ //

saptamyo dvādaśāṣṭamyastrayodaśa ca pūrvavat /
evaṃ dvitīyaprastāro dvitīye'ṣṭaka iṣyate //)

kecitttu -- yathā prakṛtyeti vacanādiṣṭakā api / (ātmani prakṛtivadevetyāhuḥ / tathā prathamakaraṇasya pārśve catvāriṃśadaṅgule / aratnī eva (tiraśvayau) tiryaṅbhānyau (ekaḥ karṇaḥ pañcaviṃśatikaḥsaptadaśatilaḥ / anyastilatrayonaikaṣaṣṭhayaṅgulaḥ) / dve sahite dvitīyaṃ (karaṇyā aratni) prathamasyāratniprādeśena yathāyoganatena vardhayet / tṛtīyaṃ pucchānnavamacaturthaṣaṣṭhasaptamāṣṭamāni pūrvavatprakṛtivadātmana iṣṭakāḥ pañcamabāgīyāḥ / tatra prādeśāḥ ṣaḍaṅgulavyāsāḥ kāryāḥ / ātmāni dakṣiṇata uttaraś ca daśā (dhyardhārḥ) dhyā udagāyatāḥ / ātmaśeṣe pañcamya udīcyo daśa rītayaḥ / madhye dve uddhṛtyāṣṭādaśāṅgule pucchāpyaye dve caturthyau ātmānamaratninā veti dve abhitaścatasraḥ ṣaḍaṅgulavyāsāḥ / pucchā pyayasthayoḥ paścātpañcārdhyāḥ prācyaḥ / puccha(viśeṣāḥ) śeṣaṃ pūrvavat / (pakṣayostriṃśattriṃśat prathamā utīcyaḥ / eṣa dviśataḥ prastāraḥ / aparasmiṃstu tisrastisro nirṇāmayoḥ / dvitīyāḥ pakṣaśeṣe dvicatvāriṃśatprathamāḥ prācyaḥ / pucchapūrvavat) / ātmanyudīcyo nava rītayaḥ / tā ā (tāsāmā) dyantāḥ (rītiḥ prācībhirardhyābhiḥ / antyāḥ pañcamībhiḥ madhyamarītīnāṃ pañcānāmādyāḥ anyāśvārdhyāḥ) śvatāḥ prācyaḥ dvitīyasya ātyāmuddhṛtya tatrāṣṭau ṣaḍaṅgulavyāsāḥ upadadhyāt tatra pasvātpurastācca dve dve udagāyate / madhye catasraḥ prāgāyatāḥ / aṣṭamarītyā ādyante(ntye) dvitīyāmantyāṃ coddhṛtya navanavāṣṭāṅgulayaḥ dviśataḥ prastāraḥ / yadā tu samacaturaśrābhirupadhīyante tadāpyevameva pakṣau / pucchaṃ tu pūrvavadeva / pakṣāpyaye dve aṇūke ātmānaṃ prādeśena prāpte'bhito dve dve ṣaḍaṅgule etāḥ ṣaḍdaśabhiḥ prādeśaiḥ parigṛhṇīyāt / ātmaśeṣe aratnayaḥ / dviśataḥ prastāraḥ / aparasmiṃstu sandhyanatarāle pañcacatvāriṃśadaratnayaḥ / śroṇyaṃseṣu dvādaśadvādaśa (aṇūkāḥpādāḥ) / (pādye) śeṣe viṃśatiraṇūkāḥ / ātma(madhya) gatamuddhṛtya navāṣṭāṅgulāḥ / (dviśataḥ prastāraḥ) yadā tu ṣaṣṭhaśatāṅgulayā rajjvā pakṣayornamanaṃ tadā puruṣasya pañcamāyāmaṃ ṣaṣṭhavyāsamekaṃ vā prathamaṃ karaṇam / yathāyoganataṃ tatkarṇastrayoviṃśatyaṅgulaḥsaikaviṃśatitilaḥ / anyaḥ saptatriṃśaḥ saikādaśatilaḥ / viṃśatyaṅgulāyāmaṃ trayodaśatilayuktaṃ caturdaśāṅgulavyāsaṃ prāñcaṃ caturaśraṃ bhūmau likhitvā ṣoḍaśāṅgulayā rajjvobhayataḥ pāśayā taṃ pakṣavat saṃnamayet / taddva (ttṛtīyaṃ) devaprathamasya ṣaḍbāgamaṣṭabhāgena vardhayet / yathāyoganatena ta (tatra)t tṛtīyaṃ / anyāni pūrvavat / upadhāne prathame prastāre nirnāmayoḥ ṣaṭ ṣaṭ dvitīyāḥ / pakṣaśeṣe prathamā dvāsaptatirudīcyaḥ / pucchamātmā ca pūrvavat / śroṇyaṃseṣu dve dve ṣaṣṭhayau / dviśataḥ prastāraḥ / apasmiṃstu pakṣayoḥ saptatiḥ prathamāḥ / prācyaḥ pañcapañcāpyayayoḥ /

tṛtīyāḥ pucchātmanoḥ pūrvavat /
ātmani tu ṣoḍaśa ṣaṣṭhīruddhṛtyāṣṭau pañcamīḥ kṣipet /
dviśataḥ prastāraḥ /
ātmanaḥ prakṛtivadiṣṭakā iti pakṣe'pi tadanuguṇā iṣṭakā draṣṭavyā //

tri -- yate

"dvistāvātristāvā vediḥ' ityatra liṅgasyāvivakṣitatvāda gneś ca vedeś ca vivakṣi (vihi) tatvātsamāsāntaḥ /

prākṛtasyaivāgneḥ saptavidhasyaivātra triguṇatvam /
na tvanantara (guṇasya) kṛtasyābhyāsasya sarvābhyāso viśeṣo'taḥsarvasya sāratniprādeśasyaivābhyāsaḥ; tristāvasya vidhau vidhābhyāsavat puruṣāṇāmiti viśeṣāśravaṇāt /
evamardhatrayoviṃśāḥ puruṣā agnirbhavati /
puruṣasya trikaraṇo veṇuḥsapañcatilonāṣṭādaśatadvayāṅgulayaḥ puruṣasthānīyāḥ //

dīrghacatu -- uktaḥ

tulyayoś caturaśrayor ity atraiva prakāra uktaḥ /
tiryaṅbhānīpārśvamānyoś ca trikaraṇīpārśvamānī ca //

ekaviṃ ---- yate

śākhāntare "ekaviṃśatiḥ puruṣaḥ parimāṇa' ityekaviṃśaḥ satomor'dhavidhaṃ pañcāśadadhyardhāḥ ityatropadheyaḥ /
prāyikatvādastome'pi //

tatra asaṃyogāt

saṃkhyā hi tulyajātīyasya saṃkhyāntarasyaiva nivartikā; yathā vidhābhyāseṣviti bhāvaḥ / asmin pakṣe ardhadvāviṃśāḥ puruṣāstatra dve śate tisraśvāṅgulayaḥ ṣaṭtilāḥ puruṣasthānīyo veṇuḥ / tasya caturthapañcamaṣaṣṭhadaśamā aṇūkāratnyūrvasthiprādeśā avagantavyāḥ / aratniprādeśābhāve'pi pakṣadvaye'pyekaviṃśatireva puruṣāḥ / śrīmadrāmāyaṇe tvaṣṭādaśapuruṣatvamasvamedhāgnerdṛśyate ----

sa cityo rājasiṃhasya sañcitaḥ kuśalairdvijaiḥ /
gārūḍo rukmapakṣo vai triguṇo'ṣṭādaśātmakaḥ //

iti / sa tu śākhāntare (ṇa) ṣaḍvidhasyāpi kṛtitvadarśanāt / tristāvo'vagantavyaḥ / uktaṃ hi ṣaḍvidhasyāpi prakṛtitvaṃ bodhā yanena -- "ṣaḍvidhaṃ saptavidhaṃ dvādaśavidhaṃ vā yāvadvidhaṃ vā ceṣyamāṇo bhavati' iti / atra trayodaśavidhāntānagnīn citvāśvamedhamārabhate / sa tataḥ paramagniṃ cinvāno dvāviṃśatyādividhameva cinvīta / na tu pūrvavidham / na jyāyāsaṃ citvā kanīyāsaṃ cinvīta' iti /

atha yo dvāviṃśatividhādūrdhvamapi vidhāmabhyasya tataḥ paramaśvamedhamārabhate yathā triṃśadvidhānte; tasyāpyaśvamedhāgnistristāvaka ekaviṃśo vā tasya prakārāntarābhāvāt /
tataḥ paraṃ tu pūrvakṛtādārabhyaikattriṃśadvidhādikam eva cinvīta /
pūrveṣāṃ kṛtatvāt; vyañjitaṃ caitatsarvaṃ bodhāyanena -- "aśvamedhaḥ prāptaśvedāharedata ūrdhvāṃ vidhāmabyasyennetarānādriyeta /
atītaṃ cedāharedāhṛtya kṛtānte prakṛtyādadīta' iti //

iti śrī sundararājīye śulbapradīpe ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ

iti sundararājīyaṃ saṃpūrṇaṃ samāptaḥ savyākhya āpastambīyaśulbapraśnaḥ